Gala Melamed.
Profesionāla māksliniece.

Strādā portreta un klusās dabas žanros reālisma tradīcijās.
Pirmās zīmēšanas stundas saņēma Ābrama Bikova studijā.

No 1967. līdz 1972. gadam – studijas Latvijas Mākslas akadēmijā.

Pēc Akadēmijas absolvēšanas nodarbojās ar grāmatu grafiku un interjeru noformēšanu.

1988.gadā viņa atgriezās Ābrama Bikova darbnīcā, lai nopietni pievērstos portretam.

1988. un 1989.gadā māksliniece piedalās studijas izstādēs Rīgas Autoceļu darbinieku klubā.

1991.gadā notika grupas „Portrets” izstāde Maskavas Kultūras fondā, vēlāk – Maskavas Žurnālistu namā.

No 1999.gada piedalās daudzas Rīgas, Berlīnes mākslinieku grupu izstādēs.

2006. gadā ņēma dalību Rembrantam veltītā izstādē Sanktpēterburgā.

Galas Melamed darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Čehijā, Izraēlā, ASV, Holandē.

Māksliniece dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā.

Personālās izstādes:
1997 – Rīga, galerija «Nellija»
1997 – Berlīne, Krievu Zinātnes un mākslas nams
1999 – Berlīne, Krievu Zinātnes un mākslas nams
2000 – Berlīne, Krievu Zinātnes un mākslas nams
2002 – Rīga, galerija «Nellija»
2003 – Berlīne, galerija «Kunstkreiz Kopinick». Saņēma Ι prēmiju par portretu „Ilona”.
2005 – galerija “Blue” Bonnheimā, Vācija
2006 – Rīga, galerija „Anna”
2007 – Berlīne, galerija „Amrit”
2008 – Berlīne, galerija „Vinogradov”
2009 – Rīga, galerija „BI Art”
2010 – Berlīne, Krievu Zinātnes un mākslas nams

Svetlana Hajenko: „Galas Melamedas glezniecība, izmantojot Pola Valeri apzīmējumu, „ļāuj redzēt lietas tādas, kādas tās bija kādreiz, kad tās tika uzlūkotas ar mīlestību,” – un tas ir talants”.

Galas Melamed glezniecība pievelk skatu. Un iemesls ir ne tikai līdzībā ar modeli, kas māksliniecei ir jau sākotnēji izvirzīta programma. Drīzāk skatītāju pievelk kāda gaiša tēlu pacilātība, sava veida poetizēts reālisms, kuram portreta jomā ir senas saknes. Māksliniece seko tradīcijai, tas ir klasiskais pamats no skolotāja Ābrama Bikova. Taču viņas vēlme izvairīties no piezemētības nekad nav pretrunā ar dzīves ticamību. Viņas attieksme pret modeli ir dedzīga un satraukta, pieķeršanās realitātei viņas darbos saglabājas vienmēr. Vērīgs un spēcīgs novērotājs Gala Melamed „izvelk dienas gaismā” pašu sirsnīgāko, negaidīti trauslo un tik dziļi apslēpto, ka dažreiz tas kļūst par atklājumu arī pašiem portretējamajiem. Viņai ir interesants modeļa „iekšējais likums”, nevis negatīvā pastiprinājums. Un tajā viņa atrod harmoniju.

Gadās, ka spēcīgs modeļa enerģētiskais uzplaiksnījums saduras ar autora redzējumu, vai nu dzimst portrets ar jautājošu intonāciju, kas pievelk ar savu uzticības pilnu patiesumu. Dažreiz darbs atstāj dzīvas saskarsmes iespaidu ar portretējamo.

Jebkurā variantā tā vienmēr ir tikšanās. Modeļa vērtējums tiek formulēts ar glezniecības valodu: krāsu, kompozīciju, formas traktējumu. Parasti māksliniece neveido apzinātu tēla koncepciju – vadās no modeļa, uzskatot, ka pats personāžs sevī nes izpildījuma stilu. Viņai ir interesants paša modeļa vēstījums, tie impulsi, kurus viņa uztver. Un vēl: „negaidītas dāvanas” – žests, kustība, skats, elegance, dabiskums un grācija. Tāpēc viņa arī uzskata portretu par mākslinieka, kurš aizraujas ar sava personāža īpatnībām, un modeļa ar tā attieksmi pret sevi un dzīvi kopēju jaunradi. Milzīgu lomu šajā raksturojumā spēlē poza, māksliniece to meklē rūpīgi, cenšoties panākt pozas un roku stāvokļa dabiskumu un atbilstību sejas izteiksmei. Starp citu, pat izteikta pozēšana sniedz viņai iespēju parādīt modeli īpašā veidā. Pasaule, kurā eksistē personāžs, ir projicēta uz fonu, uz krāsu telpu, retāk uz atsevišķiem priekšmetiem. Itin bieži fona krāsu gandrīz akvareļu caurspīdīgums (pat ja tur ir attēls) ienes gleznā paša modeļa gaišuma izjūtu, bet caurspīdīgas, trīsošās ēnas pastiprina tēlu dzejiskumu. Kā zināms, dižie gleznotāji uzskatīja, ka ceļš uz gleznas izpratni sākas ar pirmo koloristisko iespaidu. Galai Melamed krāsu raksturojums ir maigs un pārliecinošs. Un kaut visbiežāk viņas personāži ir iegrimuši sevī, māksliniecei izdodas atrast modelī to, kas ir radniecīgs vai vismaz saprotams laikabiedriem.

Ievērības cienīgs ir tas, ka spēja ievērot labākās dzīves puses, atklājas pat klusajās dabās, kur māksliniece arī neatsakās no vēlēšanās poetizēt pat vispieticīgākos sižetus. Piemēram, klusās dabas uz loga fona ar „izlaušanos dabā”. Ainavas, klusās dabas un interjera uzdevumu apvienošana vienā audeklā aktīvi interesēja gleznotājus vēl 20.gadsimta sākumā. Taču Galai Melamed, tāpat, kā portretā, tas tiek uztverts kā pievienošanās noteiktai mākslinieciskai tradīcijai un izskatās kā svaigs un poētisks esamības prieka traktējums.

Viņas glezniecība, izmantojot Pola Valeri apzīmējumu, „ļāuj redzēt lietas tādas, kādas tās bija kādreiz, kar tās tika uzlūkotas ar mīlestību,” – un tas ir talants”.

Svetlana Hajenko,
Latvijas Mākslinieku savienības locekle,
Mākslas zinātniece,
Baltijas Starptautiskās akadēmijas docente,
2011.gada augustā.